2025. gads
(Pāradresēts no 2025)
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2025 MMXXV |
| Ab urbe condita | 2778 |
| Armēņu kalendārs | 1474 ԹՎ ՌՆՀԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6775 |
| Bahāju kalendārs | 181—182 |
| Bengāliešu kalendārs | 1432 |
| Berberu kalendārs | 2975 |
| Budistu kalendārs | 2569 |
| Birmiešu kalendārs | 1387 |
| Bizantiešu kalendārs | 7533—7534 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661 — līdz — 乙巳年 (Koka čūska) 4722 vai 4662 |
| Koptu kalendārs | 1741—1742 |
| Etiopu kalendārs | 2017—2018 |
| Ebreju kalendārs | 5785—5786 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2081—2082 |
| - Shaka Samvat | 1947—1948 |
| - Kali Juga | 5126—5127 |
| Holocēna kalendārs | 12025 |
| Igbo kalendārs | 1025—1026 |
| Irānas kalendārs | 1403—1404 |
| Islāma kalendārs | 1446—1447 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4358 |
| UNIX laiks | 1735689600—1767225599 |
2025. gads (MMXXV) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Polija, nomainot Ungāriju;
- Bulgārija un Rumānija pievienojās Šengenas zonai;
- Lihtenšteinā legalizēja viendzimuma laulības;
- Ukraina pārtrauca Krievijas dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti;
- Piedņestrā pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze.
- 3. janvāris — Dienvidkorejas varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu Sokjolu Junu viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze.
- 4. janvāris — Austrijas kanclers Karls Nēhammers paziņoja par atkāpšanos no amata.[1]
- 6. janvāris:
- Kanādas premjerministrs Žistēns Trido paziņoja par atkāpšanos no amata.[2][3][4]
- Indonēzija kļuva par BRICS dalībvalsti.[5][6]
- 7. janvāris:
- Tibetas autonomo reģionā notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;[7][8]
- Losandželosas apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā 13 000 ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram 180 000 cilvēku evakuēja.
- 11. janvāris — Sudānas pilsoņu karā valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu.
- 15. janvāris:
- 19. janvāris — Gazas joslā stājas spēkā pamiers.
- 20. janvāris — Donalds Tramps stājās ASV prezidenta amatā, nomainot Džo Baidenu.
- 22. janvāris — Taizemē legalizēja viendzimuma laulības.
- 24. janvāris — Lielbritāniju un Īriju skāra vētra "Ēovina",[9] Īrijā brāzmas sasniedza 50,8 m/s.[10]
- 26. janvāris — par Baltkrievijas prezidentu atkārtoti kļuva Aļaksandrs Lukašenka.
- 27. janvāris — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz DeepSeek tērzēšanas robota, kas ir ChatGPT konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants Nvidia zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē.
- 29. janvāris — par Sīrijas pagaidu prezidentu kļuva Ahmeds aš Šarā, kurš pēc Asada režīma krišanas de facto bija Sīrijas valsts vadītājs.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — Zviedrijas pilsētā Erebrū apšaudē izglītības iestādē nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.[11][12]
- 10. februāris — Rumānijas prezidents Klauss Johaniss paziņoja par atkāpšanos no amata.[13]
- 12. februāris — Par Grieķijas prezidentu kļuva Konstantins Tasuls.[14]
- 18. februāris
- Saūda Arābijā notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV amatpersonu sarunas.[15] Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija un ASV ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.[16]
- Ēģiptes amatpersonas izziņoja par faraona Tutmosa II kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš Tutanhamona kapeņu atrašanas 1922. gadā.[17][18]
- 23. februāris — Vācijā notika federālās vēlēšanas.
- 28. februāris — Baltajā namā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents Dž.D. Venss asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.[19]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. marts — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Aļaksandrs Turčins, nomainot Ramanu Halovčenku.
- 19. marts — Turcijā sākās protesti pēc Stambulas mēra Ekrema Imamolu aresta.
- 27. marts — Sudānas pilsoņu karš: Sudānas Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu Hartūmu.
- 28. marts — Mjanmu satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī Taizemē.[20]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. aprīlis — Osakā, Japānā sākās Expo 2025 izstāde.[21]
- 28. aprīlis:
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. maijs — par Romas pāvestu ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu Leons XIV.[24]
- 12. maijs — Kurdistānas Strādnieku partija paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret Turcijas valsti.
- 13. — 17. maijs — Šveices pilsētā Bāzelē notika 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja dziesma Wasted Love, ko izpildīja Austrijas mūziķis JJ.
- 18. maijs:
- Polijā notika prezidenta vēlēšanas pirmā kārta.
- Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais Bukarestes mērs Nikušors Dans.[25]
- 24. maijs — notika Austrālijas federālās vēlēšanas, kurās uzvarēja Leiboristu partija.
- 31. maijs:
- Par Andoras līdzprinci iecelts Džozeps Luis Serano Petinants.[26]
- Minhenē, Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs:
- Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts Karols Navrockis.[27]
- Ukrainas drošības dienests īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"[28] — plašu bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.[29]
- 6. jūnijs — ASV, Losandželosā sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.[30][31]
Paredzētie notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. jūnijs — 13. jūlijs — ASV notiks 2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — Luksemburgas lielhercogs Anrī atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam princim Gijomam.[33]
- 14. oktobris — Microsoft noteicis savas operētājsistēmas Windows 10 atbalsta beigu datums.[34][35] Lietotājiem būs vai nu jāinstalē Windows 11, vai jāizmanto alternatīva Microsoft operētājsistēma.
- 20. oktobris — notiks Kanādas 45. federālās vēlēšanas.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oktobris — novembris — Francijā notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss.
- Artemis 2, pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas Artemis misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī.
- Japānā notiks vispārējās vēlēšanas.
- Norvēģija plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.[36][37]
- Rockstar Games izdos Grand Theft Auto VI, nākamo Grand Theft Auto sērijas spēli.
- 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro plazmas reaktoru (International Thermonuclear Experimental Reactor, ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.[38]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Deivids Lodžs (David Lodge), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā)
- 2. janvāris:
- Āgneša Keleti (Ágnes Keleti), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā)
- Ralfs Manns (Ralph Mann), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā)
- Ferdi Taifurs (Ferdi Tayfur), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā)
- Jans Zahara (Ján Zachara), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā)
- 5. janvāris:
- Kosts Simitis (Κώστας Σημίτης), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- Roberts Hībners (Robert Hübner), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā)
- 7. janvāris — Žans Marī Lepens (Jean-Marie Le Pen), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 10. janvāris — Telma Hopkinsa (Thelma Hopkins), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
- 13. janvāris:
- Bernds Kulmans (Bernd Cullmann), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- Olivjero Toskani (Oliviero Toscani), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā)
- 14. janvāris — Žano Švarcs (Jeannot Szwarc), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 16. janvāris:
- Žaks Gitē (Jack Guittet), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā)
- Deivids Linčs (David Lynch), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)[39]
- Džoana Plouraita (Joan Plowright), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 17. janvāris:
- Deniss Lo (Denis Law), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- Punsalmāgijns Očirbats (Punsalmaagiyn Ochirbat), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā)
- 20. janvāris:
- Bertrāns Blijē (Bertrand Blier), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
- Freds Ņūhauss (Fred Newhouse), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā)
- 21. janvāris
- Maurisio Funess (Mauricio Funes), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā)
- Gārts Hadsons (Garth Hudson), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā)
- 25. janvāris — Gregs Bells (Greg Bell), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā)
- 29. janvāris — Salvans Momika (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā)
- 30. janvāris:
- Diks Batons (Dick Button), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā)
- Džūliuss Čens (Julius Chan), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Marianna Feitfula (Marian Faithfull), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā)
.jpg?lang=lv)
.jpg?lang=lv)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — Horsts Kēlers (Horst Köhler), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā)
- 4. februāris — Aga Hans IV (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā)
- 8. februāris — Sems Nujoma (Sam Nujoma), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 9. februāris — Toms Robinss (Tom Robbins), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 11. februāris:
- Jorgs Rumbanis (Γεωργιος Ρουμπανης), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- Ivonna Šokē-Brjua (Yvonne Choquet-Bruhat), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā)
- 14. februāris — Ženevjēva Pāže (Geneviève Page), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā)
- 15. februāris — Muhsins Hendrikss (Muhsin Hendricks), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā)
- 18. februāris — Džīns Hekmens (Gene Hackman), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā)
- 25. februāris — Roberta Fleka (Roberta Flack), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā)
- 26. februāris — Mišela Trahtenberga (Michelle Trachtenberg), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā)
- 27. februāris — Boriss Spaskis (Борис Спасский), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā)
.jpg?lang=lv)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — Buvaisars Saitijevs (Сайт КIант Бувайса, Бувайсар Сайтиев), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā)
- 5. marts — Pamela Baha (Pamela Bach), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā)
- 8. marts — Atols Fugards (Athol Fugard), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā)
- 13. marts — Sofija Gubaiduļina (София Губайдулина), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā)
- 15. marts — Pēteris Biksels (Peter Bichsel), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā)
- 16. marts — Emīlija Dekena (Émilie Dequenne), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā)
- 20. marts:
- Edijs Džordans (Eddie Jordan), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā)
- Vitolds Fokins (Вітольд Фокін), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 21. marts:
- Džordžs Formens (George Foreman), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā)
- Oļegs Gordijevskis (Олег Гордиевский), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā)
- 23. marts — Sālahs el Bardavils (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1959. gadā)
- 29. marts — Ričards Čemberlens (Richard Chamberlain), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Vels Kilmers (Val Kilmer), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā)
- 2. aprīlis — Hamtai Sifandons (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā)
- 10. aprīlis — Leo Bēnhakers (Leo Beenhakker), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā)
- 13. aprīlis:
- Mario Vargass Ljosa (Jorge Mario Pedro Vargas Llosa), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā)
- Džīna Mārša (Jean Marsh), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
- 14. aprīlis — Abdullahs Ahmads Badavi (Abdullah Ahmad Badawi), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- 18. aprīlis — Nikola Pokrivačs (Nikola Pokrivač), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā)
- 21. aprīlis — Francisks (Franciscus), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā)
- 22. aprīlis — Zurabs Cereteli (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā)
- 25. aprīlis — Virdžīnija Džufrē (Virginia Giuffre), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā)
- 26. aprīlis — Žairs da Kosta (Jair da Costa), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- 30. aprīlis — Ina Kanbarro Lukasa (Inah Canabarro Lucas), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā)
.jpg?lang=lv)
.jpg?lang=lv)
_FXD.jpg?lang=lv)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs:
- Ruta Bazi (Ruth Buzzi), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā)
- Džilla Sobule (Jill Sobule), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā)
- 4. maijs — Johens Mass (Jochen Mass), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā)
- 6. maijs — Džeimss Folijs (James Foley), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā)
- 11. maijs — Roberts Bentons (Robert Benton), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā)
- 13. maijs:
- Hosē Muhika (José Mujica), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā)
- Muhameds Sinvars (يحيى السنوار), Gazas joslas Hamās militārais līderis (dzimis 1962. gadā)
- 19. maijs — Jurijs Grigorovičs (Юрий Григорович), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā)
- 21. maijs — Andrijs Portnovs (Андрій Портнов), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā)
- 28. maijs — Ngugi va Thiongo (Ngũgĩ wa Thiong'o), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā)
- 31. maijs — Stenlijs Fišers (Stanley Fischer), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā)
.jpg?lang=lv)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — Aiše Seitmuratova (Ayşe Seitmuratova), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā)
- 2. jūnijs — Pjērs Nora (Pierre Nora), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā)
- 3. jūnijs — Edmunds Vaits (Edmund White), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā)
- 4. jūnijs — Marks Garno (Marc Garneau), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā)
- 5. jūnijs — Edgars Lungu (Edgar Lungu), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā)
- 9. jūnijs:
- Frederiks Forsaits (Frederick Forsyth), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā)
- Slajs Stouns (Sly Stone), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā)
- 10. jūnijs
- Sučinda Kraprajuns (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā)
- Hariss Julins (Harris Yulin), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā)
- 11. jūnijs — Braiens Vilsons (Brian Wilson), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
- 13. jūnijs:
- Fereiduns Abasi (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
- Mohammads Bageri (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Salami (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
- 14. jūnijs — Melisa Hortmane (Melissa Hortman), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā)
- 15. jūnijs — Mohammads Kazemi (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail». AP News (angļu). 2025-01-04. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Karol Żak. «Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska». RMF 24 (poļu). RMF, 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje». TVP Info (poļu). TVP. 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister». BBC News (angļu). 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Indonesia joins BRICS group of emerging economies». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations». AP News (angļu). 2025-01-06. Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet». BBC News (angļu). 2025. gada 7. janvāris. Skatīts: 2025. gada 7. janvāris.
- ↑ «At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region». ABC News (angļu). 2025-01-07. Skatīts: 2025-01-07.
- ↑ «Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s». www.1188.lv (latviešu). 2025-01-24. Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates». BBC News (angļu). Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits». Ārvalstīs (latviešu). 2025-02-05. Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata». www.delfi.lv (latviešu). 2025-02-10. Skatīts: 2025-02-10.
- ↑ «Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs». www.lsm.lv (latviešu). 2025-02-12. Skatīts: 2025-02-15.
- ↑ «ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ Humeyra Pamuk, Simon Lewis. «US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks». Reuters, 18.02.2025. Skatīts: 08.03.2025.
- ↑ «Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found». www.bbc.com (angļu). 2025-02-19. Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ «Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II». https://jauns.lv (latviešu). 2025-02-20. Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ Tom McArthur, Jaroslav Lukiv. «Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'». BBC News (angļu), 2025. gada 28. februāris. Skatīts: 2025. gada 28. februāris.
- ↑ «Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku». https://jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-29.
- ↑ «Osaka Is World Expo 2025 Host». Japan Forward (angļu). 2018-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. marts. Skatīts: 2018-11-23.
- ↑ Aleksandar Brezar. «Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage». Euronews, 2025. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2025-04-28.
- ↑ «An Act to amend the Canada Elections Act». LegisINFO. 2007. gada 3. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 26. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijs.
- ↑ «VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-05-08.
- ↑ Deniz Garguli. «Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 | SURSE • Alegeri 2024-2025». B365 (rumāņu), 2025-01-08. Skatīts: 2025-01-08.
- ↑ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal
- ↑ «Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-02.
- ↑ «Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-05.
- ↑ «Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West». www.bbc.com (en-GB). 2025-06-01. Skatīts: 2025-06-05.
- ↑ «The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them». ABC News (en-AU). 2025-06-09. Skatīts: 2025-06-16.
- ↑ «ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-16.
- ↑ «Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024». Euractiv. 2023-02-17. Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ «Grand Duke Henri confirms date of retirement». Luxembourg Times (angļu). 2024-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 29. decembris. Skatīts: 2024-12-29.
- ↑ «Windows 10 Home and Pro Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ «Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ Michael J. Coren. «Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.». Quartz, 2018-08-07. Skatīts: 2019-06-06.
- ↑ «Norway is electric». Government.no (angļu). Government of Norway. 2019-11-29. Skatīts: 2020-08-09.
- ↑ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade theregister.com, 4 Jul 2024
- ↑ Andrew Pulver. «David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78». The Guardian (angļu), 2025-01-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-01-16.
Kalendārs
[labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2025 |