Esene

Vikipēdijas lapa
Esene
pilsēta
Essen
Skats uz Esenes dienvidu kvartālu
Skats uz Esenes dienvidu kvartālu
Karogs: Esene
Karogs
Ģerbonis: Esene
Ģerbonis
Esene (Vācija)
Esene
Esene
Esene (Ziemeļreina-Vestfālene)
Esene
Esene
Koordinātas: 51°27′3″N 7°0′47″E / 51.45083°N 7.01306°E / 51.45083; 7.01306Koordinātas: 51°27′3″N 7°0′47″E / 51.45083°N 7.01306°E / 51.45083; 7.01306
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Ziemeļreina-Vestfālene
Apgabals Diseldorfa
Apriņķis Neatkarīga pilsēta
Dibināta 845. g
Mikrorajoni 9 (ar 50 pilsētas daļām)
Administrācija
 • Oberbirģermeistars Reinhards Pāss (SPD)
Platība
 • Kopējā 210,37 km2
Augstums 116 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 584 580
 • blīvums 2 755,9/km²
Pasta indekss 45001 - 45359
Tālsarunu kods 0201
02054 (Esene - Ketviga)
Auto reģ. nr. kods E
Mājaslapa www.essen.de
Esene Vikikrātuvē

Esene (vācu: Essen) ir pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras apgabala centrā Rūras upes krastos. Esene kā neatkarīga pilsēta atrodas Diseldorfas reģiona sastāvā. Ar gandrīz 580 000 iedzīvotāju, tā ir pieskaitāma gan pie Vācijas, gan Ziemeļreinas-Vestfālenes lielākajām pilsētām. Esene ir viena no 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. Esene ietilpst arī Reinzemes dabas ainavu apvienībā un Rūras reģionālajā apvienībā.

Kopš vēlo viduslaiku bruņniecības un ilgiem laikiem kā vienam no svarīgākajiem kalnrūpniecības centriem Vācijā, Esene vienmēr ir bijusi svarīgs ekonomikas centrs. Esenē patlaban, tāpat kā jau iepriekš, kad tā bija nozīmīgs rūpniecības centrs, atrodas svarīgu uzņēmumu valdes, kuri šobrīd pasaulē pazīstami kā industrijas kultūras monumenti. Pēc smagās rūpniecības norieta pēdējos četrdesmit gados Esenes pilsēta, piedzīvojot strukturālas pārmaiņas, ir spējusi attīstīt plašu pakalpojumu sektoru. Kopš 1958. gada Esenē atrodas vācu Romas katoļu bīskapa rezidence, bet kopš 1972. gada Esene ir "Universitātes pilsēta".

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes panorāma

Esene atrodas Rūras apgabala centrā, vairāk uz ziemeļiem no Rūras upes. Rūras upe starp pilsētas daļām Kupferdrēhu, Haizingenu, Fišlākenu un Verdenu veido tādu kā aizsprostu, kurā atrodas Baldeneizē ezers.

Vidējais augstums virs jūras līmeņa Esenē ir 116 m v.j.l. Augstākais paaugstinājums (202,5 m v.j.l.) atrodas Haidhauzenā, bet zemākais pazeminājums (26,5 m zjl.) atrodas Karnapā. Pilsētas garums ziemeļu - dienvidu virzienā sasniedz 21 kilometru, bet platums austrumu - rietumu virzienā sasniedz 17 kilometrus. Esenes pilsētas robežas garums sasniedz 87 kilometrus.

Pilsētas administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes pilsētas teritorija sastāv no 9 mikrorajoniem. Katram mikrorajonam ir sava mikrorajona pārstāvniecība, kurā ietilpst 19 cilvēku. Mikrorajona pārstāvniecības priekšsēdētājs ir arī attiecīgā mikrorajona rajonbirģermeistars. Esenes pilsētas mikrorajoni tiek apzīmēti ar romiešu cipariem un īpašu vārdu, kas pārsvarā ir radies no vairāku citu pilsētas daļu nosaukumiem.

9 Esenes pilsētas mikrorajoni kopumā ir iedalīti 50 pilsētas daļās. Lielākā daļa pilsētas daļu agrāk bija kā patstāvīgas teritorijas un laikā no 1901. gada līdz 1975. gadam zaudēja savu statusu apvienošanās dēļ ar Esenes pilsētu. Pilsētas daļas tiek apzīmētas ar arābu cipariem.

Pamats šādam Esenes iedalījumam ir Esenes divdaļīgais iedalījums starp biezi apdzīvoto Esenes ziemeļdaļu, kā arī biezi apdzīvoto pilsētas centru no vienas puses un daudz zaļajām teritorijām un mazapbūvēto teritoriju dienviddaļā no otras puses.

Robežpilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Eseni robežojas šādas pilsētas (no austrumiem pulksteņrādītāja virzienā)

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes klimatogramma (Geoklima 2.1)

Gada vidējā temperatūra Esenē ir 9, 6 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums sasniedz 829 milimetrus. Aukstākais gada mēnesis ir janvāris (1, 5 °C), bet siltākais gada mēnesis ir jūlijs (17, 5 °C). Lielākais nokrišņu daudzums ir vērojams augustā un, tas ir 90 milimetri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir dibināta jau 845. gadā, tomēr uzplaukumu piedzīvojusi tikai XIX. gs, kad sākās dzelzs rūdas un akmeņogļu ieguve. Esene ir pazīstamākās vācu rūpnieku dinastijas Krupu dzimtā pilsēta. Pēc 2. pasaules kara pilsēta pamazām kļuvusi par ievērojamu modernās mākslas centru.

Pirmssākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākā liecība par cilvēku aktivitātēm mūsdienu Esenes teritorijā tika atrasta 1926. gadā, izbūvējot Reinas - Hernes kanālu Esenē - Fogelhaimā. Tas bija krama asmens ("Fogelhaimas asmens") un lauvas kauls no ledus laikmeta, aptuveni 280 000 līdz 250 000 gadu vecs. Pilsētā, veicot arheoloģiskos izrakumus, var atrast lietas no vidējā akmens laikmeta līdz jaunākajiem laikiem.

Tomēr atradumi no vidējā akmens laikmeta nav daudz, tikai daži mikrolīti. Pateicoties intensīvai teritorijas izmantošanai iespēja šādus atradumus atrast ir niecīga. Tāpat arī jaunākā akmens laikmeta atradumi ir maz, tikai sākot ar 3000 gadu p.m.ē. var atrast dokumentus, daudz kapeņu vai nejaušus atradumus kā krama cirvjus. Svarīgākais šī perioda liecinieks ir 1937. gadā atrastais tā saucamā "Esenes - Kupferdrēhas akmens kārba" - mazs megalītu kaps no beidzamā jaunā akmens laikmeta, kas skaitās kā senākā uzbūvētā Esenes celtne.

Esene atradās vairāku ģermāņu cilšu apmešanās vietā , kuru apmetņu noteikšanas vieta ir sarežģīta.

Sākoties mūsu ērai pastāvēja jau Alteburga Esenes dienvidos, kuras atliekas 1920. un 1930. gados lielā mērā atraka. Flīburgu iespējams izmantoja līdz 8. gadsimtam. Uz austrumiem atrodas Herrenburga, kas radās 8. gadsimtā.

Trīsdesmitgadu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esene 1647. gadā

Trīsdesmitgadu karā savā starpā karoja protestanti un katoļi. Tā laika abate Marija Klāra fon Špaura, Flauma un Valīra 1623. gadā atveda spāņu katoļus uz Eseni un iestājās pret reformāciju - pret pilsētas protestantiem. 1624. gadā tiek izdots Rekatolizācijas likums, kas ļauj kontrolēt kā un cik bieži pilsētas iedzīvotāji apmeklē baznīcas. Pilsēta, nevis katoļu klosteris, ir atbildīga par armijas pāēdināšanu un izmitināšanu. 1628. gadā Esenes iedzīvotāji par šo likumu sūdzējās Reiha kamertiesai.

1629. gadā holandieši ieņēma pilsētu. Abate Marija Klāra fon Špaura, Flauma un Valīra aizbēga, līdzi paņemot baznīcas dārgumus, uz katolisko Ķelni. 1631. gada vasarā kāda Bavārijas garnizona sastāvā, kuru vadīja Gotfrīds Heinrihs cu Papenhaims, viņa atgriežas atpakaļ, bet jau 1631. gada septembrī atkal aizbēga. Marija Klāra nomira 1644. gadā Ķelnē.

Kopsummā Trīsdesmitgadu kara laikā Esenes iedzīvotāji smagi cieta, bieži notika aresti, cilvēku izsūtīšana un iesaukšana karadienestā.

Arī pēc Vestfālenes miera līguma armijas daļas vēl ilgi uzturējās Esenē. Pēdejās armijas daļas Eseni pameta 1650. gada 9. septembrī.

Industrializācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenē lielu ieguldījumu deva Krupu ģimene. Krupu ģimene kopš 16. gadsimta dzīvo Esenē un ieņem dažādus amatus. 1811.gadā Frīdrihs Krups dibināja tēraudlietuvi, kas daudzus gadus pilsētas iedzīvotājiem deva darbu un maizi, kaut gan sākumā saimniekošana labi nevedās. Pieprasījums pēc strādniekiem palielināja vairākkārtīgi Esenes pilsētas iedzīvotāju skaitu. Krupu ģimenes ēra beidzās ar Arndta fon Bolena un Halbaha atlaišanu.

1892. gadā Rūpnieks Frīdrihs Grillo Esenē nodibināja teātri un operu. Teātris ir būvēts, pilsētas centrā, neoklasicisma stilā un 1892. gada 16. septembrī Gotholda Epraima Lēzinga izrādes "Minna no Barnhelmas" pavadībā ticis atklāts. Mūsdienās arī eksistē "Grillo teātris".

Jaunākie laiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. Pasaules karā Esene dēļ savas ieroču rūpniecības bija būtisks militārais mērķis. Tādēļ lielākā daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc 1970. gada smagā rūpniecība sāka samazināties un Esenē, pārmaiņu rezultātā, strauji attīstījās pakalpojumu sektors. 1972. gadā Esene kļuva par "Universitātes pilsētu". 2006. gadā Esene, kopā ar Rūras apgabalu, uzvarēja konkursā "Eiropas kultūras galvaspilsēta" un 2010. gadā ir kļuvusi par vienu no vairākām Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nosaukums ir mainījies regulāri gadsimtu gaitā. Sākumā tā pieminēta kā Astnide (senāk: Astnithi), bet nosaukums ir mainījies uz Astnidum, Astanidum, Asbidi, Asnid, Assinde, Asnida, Assindia, Essendia, Esnede, Essende, Essendu līdz mūsdienu Essen". Pilsētas nosaukums varētu būt cēlies no pelnu platības vai no austrumu zonas. Nepareizi ir uzskatīt ka nosaukums cēlies no vācu vārda Esse, kas ir vārdu spēle no 19. gadsimta, tādēļ arī šo vārdu mēdz pieskaitīt pie nosaukuma rašanās vēstures.

Vēstures apvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti daudziem Esenes iedzīvotājiem kā hobijs vai goda lieta ir pētīt savas pilsētas un tās mikrorajonu vēsturi. Lielākā daļa no viņiem ir iesaisatījušies organizācijā "Arbeitsgemeinschaft Essener Geschichtsinitiativen".

1880. gadā dibinātā apvienība "Historische Verein für Stadt und Stift Essen e.V." ir viena no vecākajām vēstures apvienībām Vācijā.

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes rātsnams, atklāts 1979. gadā

Esenes pilsētas pārvaldīšana iesākās jau ordeņa laikos. kopš 1335. gada no pilsētas rātes vidus tiek izraudzīti divi birģermeistari, viens no viņiem vienlaikus ir rentmeistars. Kopš 14. gadsimta pilsētas rāte palielināja savu nozīmi. Jebkurā brīdī Esene varēja pieprasīt Reiha brīvību, kuru tik un tā vēlāk būtu jāatdod. Pilsētas rāti vēlēja katru gadu. No 1602. gada, pilsētas rātes pieņemtās jaunās kūrkārtības dēļ, 11 kūrkungi netieši ievēlēja ģilžu un iestāžu pārstāvjus. Pie 14 pilsētas rātes locekļiem piederēja divi birģermeistari un viens rentmeistars. 1804. gadā prūšu valsts rāti nomainīja pret maģistrātu. 1807. gadā tika ieviesta lielhercogu - bergiešu, vēlāk prūšu municipālā pārvalde. 1856. gadā pēc pilsētu kārtības noteikumu apstiprināšanas Esenē bija birģermeistars un pilsētas rāte. Birģermeistars vēlāk ieguva oberbirģermeistara titulu.

Nacionālsociālistu valdīšanas laikos oberbirģermeistaru iecēla NSDAP partija. Pēc Otrā Pasaules kara britu okupācijas karaspēka militārā valdība iecēla jaunu oberbirģermeistaru un 1946. gadā izveidoja pilsētas konstitūciju pēc britu parauga. Pēc tam tauta ievēlēja "Pilētas rāti", kuras locekļus mēdza saukt par pilētas domniekiem. Sākumā rāte no sava vidus ievēlēja oberbirģermeistaru kā priekšsēdi un pilsētas reprezentatoru, kas skaitījās goda amats. Pēc tam no 1946. gada rāte sāka vēlēt arī oberštatsdirektoru kā pilšetas pārvaldes vadītāju. 1999. gadā dubultā pilsētas pārvaldes sistēma tika atcelta. Kopš tā laika pastāv tikai oberbirģermeistara amats. Viņš ir rātes priekšsēdētājs, pilsētas pārvaldes vadītājs un pilsētas reprezentators. Šādu oberbirģermeistaru pirmo reizi tauta tieši ievēlēja 1999. gadā.

Pilsētas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patlaban Esenes oberbirģermeistars ir Reinhards Pāss, kurš pārstāv sociāldemokrātisko partiju.

Pilsētas dome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, kas notika 2009. gada 30. augustā vietas domē ir sadalītas šādi:

SPD CDU GRÜNE FDP Die Linke EBB REP NPD Essen steht AUF Kopā
2009 31 26 9 5 5 3 1 1 1 82

Pilsētas ģerbonis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes ģerbonis

Esenes ģerbonis sastāv no diviem vairogiem (t.s. alianses ģerbonis jeb kopā liktais ģerbonis): zem firsta kroņa divi atsevišķi vairogi, kas sākotnēji bijuši atsevišķi ģerboņi. Vēsturiski t.s. alianses ģerboņi lietoti tur, kur vienlaikus bijusi divu līdzvērtīgu zemes kungu valdīšana.

"Labajā pusē: melns divgalvains ērglis zelta vairogā, tam galvā ir trīskāršs kronis. Kreisajā pusē: pa kreisi pavērsts zelta bruņinieku zobens zilā vairogā. Virs abiem vairogiem trīskāršais kronis ar divām pērļu rindām uz zelta stīpas, pa vidu ir trīs zaļi un divi sarkani akmeņi (Esenes firstu kronis).

Ģerboņa simboliskā nozīme: Priekšējajā šiltē zeltā redzamais melnais, divgalvainais ērglis ir Vācijas divgalvainais ērglis, tam nav tikai scepteris un valstsābols. Tas simbolizē pilsētas Reiha neatliekamību (Reichsunmittelbarkeit). Aizmugurējā šiltē redzamais zeltainais bruņinieku zobens simbolizē pilsētas svētību, Kosmasu un Dāmianu, kuri esot ar ceremoniālo zobenu nogalināti. Firsta kronis, simbolizē Esenes firstus kā pilsētas vēsturiskos zizerenus.

Šo ģerboni izstrādāja Berlīnes mākslinieks Emīls Doeplers, neskatoties uz dažu Esenes heraldiķu nosodījumu, to tomēr atļāva lietot kā Esenes ģerboni. Tiem, kas izbrauc no dzelzceļa stacijas centra virzienā paveras skats uz šī ģerboņa labāku versiju (korektaka uzbūve), jo tas atrodas uz turpat esošās viesnīcas Handelshof jumta. Ģerbonī ir redzamas savienotas šiltes un kronis mūra vietā.

Heraldika par kopā savienotajām ģerboņa daļām:

"Savienots zelts ar zilo krāsu, priekšā divgalvains melns divgalvains ērglis ar paceltiem spārniem, blakus uz kreiso pusi vērsts zeltains bruņinieku zobens. Virs vairogiem atrodas vierzinnige zeltains mūra kronis.

Ģerbonī ir iekļautas pašreizējās pilsētas krāsas: dzeltens un zils.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenes sadraudzības pilsētas ir šādas:

Kopš 1953. gada pastāv partnerattiecības ar Polijas pilsētu Zabži, kas 2000. gadā pārvērtās par intensīvu kooperāciju.

Ekonomika un infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mediji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esenē atrodas radiostacijas Westdeutsche Rundfunk (WDR) studija. Tajā tiek producēti un demonstrēti reģionālie raidījumi centrālajam Rūras apgabalam. Abus divus laikrakstus - Westdeutsche Allgemeine Zeitung (WAZ) un Neue Ruhr Zeitung (NRZ) izdod koncerns WAZ. Nēdēļas nogalē bezmaksas iznāk Esenes bīskapijas izdotais laikraksts Ruhr Wort, tāpat arī vietējie laikraksti Werdener Nachrichten un Borbecker Nachrichten. Borbecker Nachrichten bija viens no lielākajiem vietējajiem laikrakstiem Vācijā un jau dažus gadus, tāpat kā Werdener Nachrichten, pieder WAZ koncernam.

Esenē darbojas vietējā radiostacija 102.2 Radio Essen, kuras studija atrodas Esenes pilsētas centrā Liepu alejā. Caur stiklotajiem logiem gājēji no ielas var redzēt studiju. Vakarā pa Radio Essen frekvenci tiek pārraidīts raidījums no Esenes radiocentrāles. Esenes vecpilsētā atrodas Esenes iedzīvotāju sabiedriskā televīzija - Offene Kanal Essen. Televīzijas kanāla Offene Kanal Essen valde tika apstiprināta 2009. gada 1. janvārī, jo Ziemeļreinas - Vestfālenes mediju komisija nolēma sabiedriskos televīzijas kanālus vairs līdzšinējā veidā nefinansēt.

Izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1927. gadā tika dibināta Folkwang-Schule für Musik , kurā pamatā apguva mākslu. 1929. gadā Folkvanga tehnikums tika tālāk paplašināts. 1963. gadā tā ieguva zemes augstskolas titulu. 1972. gadā fakultātes tika apvienotas jaundibinātajā Esenes universitātē. 2007. gadā atkal radās Folkvanga mūzikas augstskola. Tai ir filiāles Bohumā, Dortmundē un Dīsburgā, un tā ir ieguvusi Folkvanga Universitātes vārdu.

1972. gadā tika dibināta Esenes universitāte (Universität-Gesamthochschule Essen), kurā tika iekļautas pedagoģijas, vairākas inženierzinību skolas, socialās jomas un ekonomikas tehnikums, ka arī Esenes klīnika. 2003. gadā tā apvienojās ar Dīsburgas universitāti un izveidoja Dīsburgas-Esenes universitāti, kura patlaban ir viena no desmit lielākajām universitātēm Vācijā.

Privātā skola FOM (Fachhochschule für Oekonomie & Management) uzsāka studijas 1994. gadā. Tā specializejas ekonomikas institūtu darbinieku apmācīšanai.

Profesiju var apgūt arī Katholische Schule für Pflegeberufe Essen.

Tehnikas namā katru gadu notiek vairāk nekā 1500 semināru, kursu, kongresu, kas pārsvarā ir veltītri tālākai izglītībai.

Folkvanga mūzikas skolā māca mūziku un dejas.

Pie tālāk izglītojošām skolām ir pieskaitāmas:

  • Burggymnasium Essen
  • B.M.V.-Schule Essen
  • Don-Bosco-Gymnasium Essen
  • Gymnasium Borbeck
  • Gymnasium Essen Nord-Ost
  • Gymnasium Essen-Werden
  • Gymnasium Essen-Überruhr
  • Leibniz-Gymnasium
  • Luisenschule Essen (slēgta 2004. gadā)
  • Nikolaus Groß Abendgymnasium - Weiterbildungskolleg des Bistums Essen
  • Viktoria-Gymnasium
  • Albert-Einstein-Realschule
  • Freie Waldorfschule in Essen
  • Frida-Levy-Gesamtschule
  • Geschwister-Scholl-Realschule Essen
  • Rheinisch-Westfälisches Berufskolleg Essen
  • Maria-Wächtler-Gymnasium
  • Helmholtz-Gymnasium Essen

Veselības aprūpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paralēli Universitātes klīnikai Esenē vēl atrodas 12 citas slimnīcas ar gandrīz 6000 gultasvietām. Pie tām pieder Alfrīda Krupa slimnīca ar savām divām klīnikām Rītenšaidā un Stīlē (agrākā Lutera slimnīca), Elizabetes slimnīca Hūtropā un Boholdā, Esenes centra klīnikas (Hujsēna fonda atbalsts un nabadzīgo slimnīca), Katrīnas klīnikas Esenes ziemeļrietumos (Philppusstift Borbekā, Svetā Vincensa slimnīca Štopenbergā un Marijas slimnīca Vecesenē), Esenes dienvidu klīnikas (Katrīnas slimnīca, Svētā Jozefa slimnīca un Evaņģēliskā slimnīca Verdenā), Rūras klīnika Heidhauzenā un Svētā Jozefa slimnīca Kupferdrēhā, kura kopā ar Svētās Elizabetes slimnīcu Hatingenē veido Katrīnas slimnīcas Rūras pussalu. Universitātes slimnīca un Elizabetes slimnīca ir arī kā bērnu slimnīcas. Betesda slimnīca Borbekā 2006. gadā tika slēgta, bet pārējās strādāja aptuveni 1000 ārstu, kā arī ap 350 zobārstu.

Ar ko slavena Esene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Esenes katedrālē atrodas imperatora Otto III kronis un vecākā saglabājusies Jaunavas Marijas skulptūra pasaulē (990.gads).[1]
  • Esenē atrodas Villa Hügel - Krupa ģimenes māja; mūsdienās muzejs un izstāžu zāle.
  • Esenē ir Folkvanga muzejs (Museum Folkwang) - ievērojams XIX. - XX. gs mākslas muzejs (ekspozīcijā Rodēns, Renuārs, van Gogs, Sezans, Gogēns, Šagāls, Dalī utt.).

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.