Pjotrs Skarga

Vikipēdijas lapa
Pjotrs Skarga
Piotr Skarga
Pjotrs Skarga
Personīgā informācija
Dzimis 1536. gada 2. februārī
Grujeca, Polijas Karaliste
(Mazovijas vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Miris 1612. gada 27. septembrī (76 gadi)
Krakova, Polijas—Lietuvas ūnija
(Mazpolijas vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Nodarbošanās jezuīts, baznīcas darbinieks, polemists

Pjotrs Skarga (poļu: Piotr Skarga, baltkrievu: Пётр Скарга, lietuviešu: Petras Skarga; dzimis 1536. gada 2. februārī, miris 1612. gada 27. septembrī) bija jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācija līderiem, pirmais Viļņas universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem. Kopā ar jezuītu principālu Kampanu un pāvesta legātu Posevīno dibināja jezuītu kolēģijas Polockā, Rīgā un Tērbatā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Grujecā kā Pjotrs Povenskis (poļu: Piotr Powęski). Studēja Krakovā, Vīnē un Romā. No 1573. līdz 1584. gadam dzīvoja Viļņā. No 1574. līdz 1579. gadam šeit vadīja jezuītu kolēģiju, bet no 1579. līdz 1584. gadam bija pirmais Viļņas universitātes (latīņu: Almae Academia et Universitas Vilnensis Societatis Jesu) rektors. 1588. gadā kļuva par karaļa Sigismunda III galma sludinātāju. Iestājās par Seima varas samazināšana un karaļa varas nostiprināšanu. Uzskatīja, ka valsts konsolidācijas nolūkos nepieciešams apvienot katoļu un pareizticīgos iedzīvotājus, bija viens no 1596. gada Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem un aktīvi piedalījās tās noslēgšanā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Skargas darbiem vispazīstamākie ir 1579. gadā izdotās "Vecās un Jaunās derības svēto dzīves" (poļu: Żywoty świętych starego i nowego zakonu), kas kļuva par poļu literatūras agrīno klasiku, kā arī 1597. gadā publicētais darbs "Seima sprediķi" (Kazania sejmowe), kurā kritizēta Polijas Seima nespēja pieņemt lēmumus un valsts reliģiskā tolerance. Darbs kļuva populārs 19. gadsimta otrajā pusē, kad poļu intelektuāļi mēģināja saprast Polijas valsts bojēejas cēloņus iepriekšējā gadsimtā. To savos darbos apcerējuši tādi autori kā Adams Mickevičs un Jans Matejko.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]