Saeimas priekšsēdētājs

Vikipēdijas lapa
Saeimas priekšsēdētājs
Saeimas priekšsēdētāja karogs
Amatā
Daiga Mieriņa

kopš 2023. gada 20. septembra
Pirmais Frīdrihs Vesmanis
Izveidots 1922. gada 11. jūlijs

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām un reprezentē Saeimu (Latvijas Republikas parlamentu), vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.[1] Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.[1]

Saeimas priekšsēdētāja funkcijas un pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas priekšsēdētājs ir viens no pieciem Saeimas Prezidija locekļiem, kur pārējie locekļi ir divi Saeimas priekšsēdētāja biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.

Saeimas priekšsēdētāja vada sekojošas sēdes:

Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.

Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.

Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējās sanāksmes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — valsts vēstniekiem.

Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm.

Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.

Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs.[2]

Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus, un tas parasti notiek pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē, atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm.[1] Saeimas priekšsēdētāja kandidatūras deputāti iesniedz Saeimas Prezidijam rakstveidā.[1]

Saeimas priekšsēdētāja simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir Saeimas priekšsēdētāja karogs - balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis.[3]

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas diena. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus.

Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ko paraksta Saeimas priekšsēdētājs un ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā.[2]

Vēsturiskie Saeimas priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1922—1934[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds No Līdz Partija
1 Frīdrihs Vesmanis 1922. gada 7. novembris 1925. gada 17. marts Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
2 Pauls Kalniņš 1925. gada 20. marts 1934. gada 15. maijs Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

1934—1993[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1934. gadā pēc apvērsuma Saeimas darbība tika pārtraukta. Padomju okupācijas gados Saeimas funkcijas pildīja Latvijas PSR Augstākā padome (priekšsēdētājus skat. LPSR Augstākās padomes priekšsēdētāji). Padome pastāvēja arī neatkarīgās Latvijas gados līdz 1993. gadam, kad ievēlēja 5. Saeimu.

No 1993. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds No Līdz Partija
1 Anatolijs Gorbunovs 1993. gada 6. jūlijs 1995. gada 7. novembris Latvijas Ceļš
2 Ilga Kreituse 1995. gada 7. novembris 1996. gada 26. septembris Demokrātiskā partija "Saimnieks"
3 Alfrēds Čepānis 1996. gada 26. septembris 1998. gada 3. novembris Demokrātiskā partija "Saimnieks"
4 Jānis Straume 1998. gada 3. novembris 2002. gada 5. novembris Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
5 Ingrīda Ūdre 2002. gada 5. novembris 2006. gada 7. novembris Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zemnieku savienība)
6 Indulis Emsis 2006. gada 7. novembris 2007. gada 24. septembris Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija)
7 Gundars Daudze 2007. gada 24. septembris 2010. gada 2. novembris Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijai un Ventspilij)
8 Solvita Āboltiņa 2010. gada 2. novembris 2014. gada 4. novembris Vienotība (Jaunais laiks) (līdz 06.08.2011.)
Vienotība (no 06.08.2011.)
9 Ināra Mūrniece 2014. gada 4. novembris 2022. gada 1. novembris Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
10 Edvards Smiltēns 2022. gada 1. novembris 2023. gada 20. septembris Apvienotais saraksts
11 Daiga Mieriņa 2023. gada 20. septembris pašlaik Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zemnieku savienība)

Hronoloģisks attēlojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daiga MieriņaEdvards SmiltēnsInāra MūrnieceSolvita ĀboltiņaGundars DaudzeIndulis EmsisIngrīda ŪdreJānis StraumeAlfrēds ČepānisIlga KreituseAnatolijs GorbunovsPauls KalniņšFrīdrihs Vesmanis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]