Pāriet uz saturu

Granada

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Spānijā. Par citām jēdziena Granada nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Granada
pilsēta
Granada
Granada
Karogs: Granada
Karogs		Ģerbonis: Granada
Ģerbonis
Granada (Spānija)
Granada
Granada
Granada (Andalūzija)
Granada
Granada
Granada (Eiropa)
Granada
Granada
Koordinātas: 37°10′41″N 3°36′03″W / 37.17806°N 3.60083°W / 37.17806; -3.60083Koordinātas: 37°10′41″N 3°36′03″W / 37.17806°N 3.60083°W / 37.17806; -3.60083
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais apgabals Andalūzija
Province Granadas province
Komarka Vega de Granada
Platība
 • Kopējā 88,02 km2
Augstums 638–772 m
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 232 717
 • blīvums 2 643,9/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 18001–18015
Mājaslapa www.granada.org
Granada Vikikrātuvē

Granada (spāņu: Granada, izrunā: /ɡɾaˈnaða/) ir pilsēta un pašvaldība Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomajā apgabalā. Granada ir Granadas provinces un Vegas de Granadas komarkas administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Sjerranevadas kalnu ziemeļu pakājē aptuveni 740 metrus virs jūras līmeņa. 2024. gadā Granadā dzīvoja aptuveni 233 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā dzīvoja aptuveni 500 tūkstoši. No Granadas iedzīvotājiem aptuveni 3% nebija Spānijas pilsoņi (no tiem liela daļa ir ieceļotāji no Dienvidamerikas). Pēc iedzīvotāju skaita Granada ir astoņpadsmitā lielākā Spānijas pilsēta.

Vēsturē Granada pazīstama kā nozīmīgs Andalusas centrs. Vēsturiski Granada bija Zīrīdu tāifas (11. gadsimtā) un vēlāk Nasarīdu emirāta (1238‒1492) galvaspilsēta. 1492. gada 2. janvārī Kastīlijas un Aragonas monarhi pakļāva Granadu, noslēdzoties rekonkistai. Mūsdienās Granada ir starptautiski atpazīstama ar savu materiālo un nemateriālo mantojumu. Pilsēta starptautiski pazīstama ar UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Alhambras, Heneralifes un Albajsinas kompleksu, kā arī ar Granadas Universitāti, vienu no vecākajām un lielākajām Spānijā.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi Granadā — īpaši Albajsinas kalnā — liecina par cilvēku dzīvošanu šajā vietā jau kopš bronzas laikmeta. Ap 650. gadu p.m.ē. bastetāni šeit izveidoja nocietinātu apdzīvoto vietu Ilturiru (Elibirgi), kas Romas Republikas periodā pēc 44. gada p.m.ē. kļuva par daļu no kolonijas Florentia Iliberritana un vēlāk par atsevišķu pašvaldību. 3.–4. gadsimtā reģions pazīstams kā Elviras sinode, lai gan pēc Rietumromas impērijas sabrukuma par pilsētu līdz 8. gadsimtam ir maz ziņu.

Pēc 711. gada Umajādu kalifāta iekarojumiem tika izveidota Andalusa, kuras centrs bija Madinata Ilbira (tagad pie Atarfes), bet kalnā pie Daro upes pastāvēja mazāka nocietināta apdzīvotne Garnāta, kuras ebreju kopiena tai piešķīra nosaukumu Ġarnāṭat al-Yahūd. 11. gadsimta sākumā sanhaju berberu zīrīdu ģenerālis Zāvī ibn Zīrī pārcēla galvaspilsētu uz Garnātu, izveidojot neatkarīgo Granadas tāifu (1013–1090). Zīrīdi izbūvēja pirmo cietoksni (al-Qaṣaba al-Qadīma), kuru ieskāva mūri, kas daļēji saglabājušies līdz mūsdienām.

Alhambra

Pēc Almohādu kalifāta sabrukuma 1232.–1238. gadā Muhamads I Ibn al-Ahmars nostiprināja Nasarīdu dinastiju un pasludināja Granadu par emirāta galvaspilsētu. Tā pastāvēja kā Kastīlijas kroņa vasaļvalsts, ik gadu maksājot nodevas, bet saglabājot ievērojamu kultūras un saimniecisko uzplaukumu. 14. gadsimtā, īpaši Muhamada V valdīšanas laikā, tapa Alhambras un Generalifes kompleksi, un Granada kļuva par pēdējo musulmaņu priekšposteni Pireneju pussalā. Iekšējās dinastiju cīņas un Kastīlijas un Aragonas apvienošanās aizsāka strauju emirāta norietu.

No 1482. līdz 1491. gadam norisinājās Granadas karš, kura noslēgumā emirāts kapitulēja. 1492. gada 2. janvārī Muhamads XII nodeva Alhambras atslēgas Ferdinanda II un Izabellas I rokās. Kapitulācijas līgums īslaicīgi garantēja musulmaņu un ebreju reliģisko brīvību, taču jau 1499.–1501. gadā sākās piespiedu konversijas un pirmā Alpužarras sacelšanās. 1568.–1571. gada sacelšanās beidzot noveda pie masveida mauru izsūtīšanas. Granada tika integrēta Kastīlijā kā karaliste (Reino de Granada) un pakāpeniski pievērsta kristietībai, tomēr saglabāja ievērojamu mauru-mudēharu kultūrvēsturisko mantojumu.[2][3]

19. gadsimtā Granadas province, īpaši Motrilas un Salobreņas piekraste, kļuva par Spānijas nozīmīgāko cukurniedru un vēlāk cukurbiešu cukura rūpniecības centru. 1860. gadā vien darbojās septiņas moderni aprīkotas cukurfabrikas, kas veicināja jauna industriālā slāņa un dzelzceļa tīkla attīstību.

1936. gada 20. jūlijā Spānijas pilsoņu kara laikā Granada pēc īsas cīņas nonāca nacionālistu kontrolē. Sekoja represijas pret republikāņu atbalstītājiem, kuru upuru skaits tiek lēsts vairākos tūkstošos. Starptautiski visskaļāk rezonēja dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas nošaušana netālu no pilsētas 1936. gada 18. augustā, kas simbolizē kara laikā pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus.[4][5]

Franko diktatūras gados Granada saglabāja provinces administratīvā centra funkciju, bet saimniecība sadalījās tūrismā un pakalpojumos. Jaunāko modernizācijas posmu iezīmēja 2017. gada 21. septembrī atklātais Granadas metro (26 stacijas, 2023. gadā aptuveni 14 miljoni pasažieru) un 2019. gada 26. jūnijā uzsāktā AVE ātrvilcienu līnijas izveide uz Madridi, kas saīsināja braucienu līdz aptuveni 3 stundām.[6]

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Granada atrodas 37°11′ Z pl. un 3°36′ R g., Sjerranevadas ziemeļrietumu priekškalnēs, auglīgajā Granadas līdzenumā (Vega de Granada) aptuveni 738 m virs jūras līmeņa un nepilnas stundas braucienā no Vidusjūras piekrastes (Costa Tropical).[7]

Granadas reljefa karte (Granadas teritorija ievilkta ar melnu līniju)

Pilsētas hidrogrāfisko struktūru veido četras kalnu upes — Henila, Darro, Monačila un Beiro. Galvenā plūsma — 358 km garā Henila upe — iztek no Sjerranevadas ledājiem un šķērso Granadu austrumu-rietumu virzienā. Pilsētas robežās tai pietek īsā, strauji plūstošā Darro, kas tek caur vēsturisko Albajsinas un Sakromontes rajonu.[8] Granadas baseins ir daļa no ieplaku virknes, ko veido pliocēna-kvartāra nogulumi un ko attiecīgajos posmos norobežo Jaunbētiku kalnu grēdas.

Granadai raksturīgs karstais Vidusjūras klimats ar sausām vasarām (Csa). Vidējā gada gaisa temperatūra ir 15,3 °C, bet gada nokrišņu daudzums — 536 mm. Nokrišņi galvenokārt ir vēlā rudenī un ziemā.[9] Ziemā nakts temperatūra bieži pazeminās zem 0 °C (janvāra vidējā temperatūra ir 7,5 °C), savukārt jūlijā-augustā dienas maksimumi parasti sasniedz 31–35 °C (jūlija vidējā temperatūra ir 26 °C).[10] Pilsētas relatīvi augstā izvietojuma un tuvumā esošo Sjerranevadas kalnu dēļ ziemā ir paaugstināta sniega un lietus mākoņu veidošanās, bet vasarā, fēna ietekmē, mēdz radīt sausas karstas vēja brāzmas (terral). Šīs reljefa un cirkulācijas īpatnības rada kontrastu ar piekrasti, kur vidējā temperatūra ir par aptuveni 10 °C zemāka vasarā un 10 °C augstāka ziemā nekā Granadā.

Sjerrnevadas nacionālais parks (86 000 ha) stiepjas 25–30 km uz dienvidaustrumiem no Granadas un kopš 1986. gada ir UNESCO biosfēras rezervāts. 1999. gadā tam piešķirts nacionālā parka statuss. Kalnu masīvā sastopamas >2100 vaskulāro augu sugas (66 endēmas) un vairāk nekā 60 zīdītāju sugu, tostarp Pireneju kalnu kazas (Capra pyrenaica).[11] Savukārt, ziemeļaustrumos, 10–15 km no pilsētas, atrodas Sjerra de Vetoras un Alfaguaras dabas parks (12 127 ha). Kaļķakmens reljefs ar kanjonu sistēmām, Vidusjūras priedes un mūžzaļie ozoli veido biotopus klinšu ērgļiem (Aquila chrysaetos) un retām, tikai šim masīvam raksturīgām zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu sugām. 2002. gadā šai teritorijai piešķirts īpaši aizsargājamas putnu teritorijas (SPA) statuss.[12]

Tieši pie pilsētas austrumu robežas, Alhambras un Generalifes kompleksa nogāzēs, izvietota Dehesa del Generalife periurbānā aizsargājamā zona (≈458 ha). Tajā fiksētas vairāk par 200 augu un 110 mugurkaulnieku sugas. Tradicionālā nogāžu mozaīka ar Vidusjūras skrajkoku mežiem, olīvkoku terasēm un vēsturisko mauru dārzu reliktiem kalpo gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan Granadas ainaviskajai identitātei.[13]

Iestādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas labi pazīstamā un prestižā Granadas Universitāte, kā arī Andalūzijas, Seutas un Meliljas Augstākā tiesa, Andalūzijas Prokuratūra, Andalūzijas Konsultatīvā padome, Andalūzijas Notāru koledža un Granadas katedrāle. Ir arī dažādas kultūras un zinātnes iestādes kā Andalūzijas Mūzikas dokumentācijas muzejs, Andalūzijas bibliotēka, Andalūzijas Astrofizikas institūts, Andalūzijas Ģeofizikas un seismisko katastrofu novēršanas institūts, Andalūzijas Akadēmiju institūts, Andalūzijas Ainavisko pētījumu institūts un Andalūzijas Skolu padome. Granadā atrodas arī Spānijas Bruņoto spēku mācību un vadības štābs.

Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stadions Nuevo Estadio de Los Cármenes

Granadas galvenais profesionālais klubs Granada CF (dibāts 1931. gadā) kopš 2024./25. gada sezonas spēlē Segunda División. Vēsturiski tas 25 reizes piedalījies La Liga, divas reizes ieņēmot 6. vietu (1971/72, 1973/74), 1959. gadā sasniedzis Karaļa kausa finālu un 2020./21. gada sezonā iekļūstot UEFA Eiropas līgas ceturtdaļfinālā. Klubs mājas spēles aizvada Nuevo Estadio de Los Cármenes (atklāts 1995. gadā, 21 600 skatītāju vietas). Stadions, kam 2019. gadā uzlabota LED apgaismojuma un seguma sistēma, iepriekš uzņēmis arī Spānijas futbola izlases mačus un ikgadējo Trofeo Los Cármenes.

No Granadas 27 km attālajā Sjerranevadā atrodas Eiropas vistālāk uz dienvidiem esošais un Spānijas augstākais slēpošanas kūrorts (pamatstacija 2100 m, Veletas virsotne 3479 m; vairāk nekā 110 km trašu 131 maršrutā).[14][15] Kūrorts regulāri rīko augstākā līmeņa sacensības. 1996. gadā šeit notika FIS Alpīno pasaules čempionāts, 2017. gadā — FIS Snowboard & Freestyle Ski pasaules čempionāts[16] un vairākas 2015. gada Ziemas Universiādes disciplīnas. Kalnu reljefs un stabilais sniega segums nodrošina treniņbāzi Spānijas kalnu slēpošanas, snovborda un frīstaila sportistiem, savukārt vasaras mēnešos augstkalnu ceļu izmanto velokomandas augstuma treniņiem.

Palacio Municipal de Deportes de Granada ir daudzfunkcionāla halle (9507 vietas, atklāta 1991. gadā), kur mājas spēles aizvada basketbola klubs Fundación CB Granada. Tajā notika 1999. gada UEFA telpu futbola Eiropas čempionāts, EuroBasket 2007 A grupas spēles, 2014. gada FIBA Pasaules kausa A grupa un 2015. gada Ziemas Universiādes noslēguma ceremonija.

Kopš 1983. gada oktobrī notiek Media Maratón Ciudad de Granada, kas ir pusmaratons ar aptuveni 10 000 dalībnieku, kura trase iekļauj Alhambras teritoriju.[17] Regulāri tiek rīkoti arī kalnu riteņbraukšanas un skriešanas sacensību seriāli Granada Trail un Vertical Sierra Nevada, kā arī Pasaules X-Trial mototriāls.[18]

Pilsētai pieder Estadio de la Juventud (400 m vieglatlētikas stadions ar futbola laukumu), Centro Federación Andaluza de Natación (50 m peldbaseins) un vairāki veloparki un kāpšanas sienas, ko pārvalda pašvaldības Sporta institūts. Šī infrastruktūra kopā ar universitātes sporta centru ļauj rīkot Andalūzijas mēroga skolu un universitātes čempionātus.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 2024. gada Spānijas municipālais reģistrs.
  2. ↑ «With the Capitulation of Granada Ferdinand and Isabella Restore All Spain to Catholic Rule». historyofinformation.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  3. ↑ «History of Granada - Defining Moments That Changed Everything». lovegranada.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  4. ↑ «The Spanish Holocaust». newyorker.com (angļu). The New Yorker. Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  5. ↑ «Federico García Lorca was killed on official orders, say 1960s police files». theguardian.com (angļu). The Guardian. Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  6. ↑ «Pedro Sánchez inaugurates high-speed train line that joins Madrid with Antequera and Granada». lamoncloa.gob.es (angļu). La Moncloa. Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  7. ↑ «Information Granada City». exclusivegranada.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  8. ↑ «Granada» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  9. ↑ «Granada climate». en.climate-data.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  10. ↑ «Climate in Granada (Andalusia)». climatestotravel.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  11. ↑ «Sierra Nevada National Park». andalucia.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  12. ↑ «Sierra de Huetor Natural Park». andalucia.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  13. ↑ «Dehesa del Generalife». en.andalucia.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  14. ↑ «Zones and circuits». sierranevada.es (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  15. ↑ «Ski resort Sierra Nevada / Pradollano». bergfex.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  16. ↑ «SN2017 so far: Highlights of the 2017 Snowboard World Championships». fis-ski.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  17. ↑ «40 TotalEnergies Media Maratón Ciudad de Granada 2024». 2024.mmgranada.es (spāņu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.
  18. ↑ «X-Trial Granada». x-trial.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 3. jūnijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Granada&oldid=4288560"