Pāriet uz saturu

Hamiltona varde

Vikipēdijas lapa
Hamiltona varde
Leiopelma hamiltoni (McCulloch)
Hamiltona varde
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaPrimitīvo varžu apakškārta (Archaeobatrachia)
DzimtaJaunzēlandes varžu dzimta (Leiopelmatidae)
ĢintsJaunzēlandes vardes (Leiopelma)
SugaHamiltona varde (Leiopelma hamiltoni)
Hamiltona varde Vikikrātuvē

Hamiltona varde (latīņu: Leiopelma hamiltoni) ir primitīva varde, kuras dzimtene ir Jaunzēlande. Viena no tikai trim mūsdienās sastopamajām Leiopelmatidae dzimtas sugām. Visas Jaunzēlandes varžu sugas pieder Leiopelmatidae dzimtai.[1] Tēviņš paliek pie olām, lai tās aizsargātu, un ļauj kurkuļiem uzrāpties viņam uz muguras, kur tie tiek uzturēti mitrumā.[2] Tā nosaukta par godu Haroldam Hamiltonam, šī tipa parauga kolekcionāram.[3][4] Holotips atrodas Jaunzēlandes Te Papa Tongareva muzeja kolekcijā.[4]

Apraksts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vardes pārsvarā ir gaiši brūnā krāsā. Abās galvas pusēs pār aci stiepjas viena tumša svītra.[5] Starp pakaļkājām un pirkstiem nav peldplēve.[6] Šīm vardēm purna garums ir 5,5 mm, un augšstilbi var sasniegt pat 14,8 mm.[7]

Hamiltona vardes izmēros ir ļoti maza varžu suga, kuras tēviņi ir mazāki nekā mātītes. Tēviņu garums no purna līdz anālai atverei ir līdz 43 milimetriem, bet mātītēm — līdz 49 milimetriem.

Biotops

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hamiltona varde dzīvo tikai nelielā akmeņainā apgabalā zīdītāju neapdzīvotā Stīvensa salā Kuka šaurumā. Fosilie atradumi liecina, ka Hamiltona varde savulaik dzīvoja visā Ziemeļsalas lejasdaļā un Dienvidsalas augšdaļā.[8] Tās dzīvo akmeņainās, mitrās un zāļainās vietās.[5]

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šīs vardes ir nakts dzīvnieki, tāpēc visaktīvākās tās ir naktī. Tās reizēm iznāks ārā dienas laikā, lai barotos, ja vien ir mitri un slapji apstākļi. Tās dod priekšroku vēsām un miglainām naktīm un ir visaktīvākās, kad temperatūra ir no 8 līdz 14 grādiem pēc Celsija. Tās neceļo tālu un parasti uzturas 5 metru rādiusā. Atsevišķi īpatņi arī slēpjas un atpūšas vienā un tajā pašā vietā, parasti mitrā klinšu vai baļķu spraugā. Vardes šīs patvēruma vietas apdzīvos līdzās, vienlaikus iekšā uzturoties vairākām vardēm.[9] Šī suga parasti dzīvo ļoti cieši viena otrai, kas liecina par sabiedriskumu. Tomēr, tā kā to dzīvotnes ir kļuvušas tik mazas, nav skaidrs, vai tās to dara sociālu iemeslu dēļ vai vienkārši tāpēc, ka nav daudz vietas, kur izplatīties.[10] Hamiltona vardes salīdzinot ar citām varžu sugām dzīvo ārkārtīgi ilgi. Konstatēts, ka iezīmētās vardes pēc sākotnējās iezīmēšanas ir nodzīvojušas līdz pat 30 gadiem. Zinātnieki lēš, ka to iespējamais dzīves ilgums ir aptuveni 23—33 gadi. Tām ir arī unikāli medību paradumi, ķerot savu laupījumu tieši ar muti, nevis ar mēli.[11]

Tās var būt grūti sastopamas nakts aktivitātes dēļ, turklāt tās ir labi maskētas un nekurkst.

Hamiltona vardes ir kukaiņēdāji. Tās barojas ar augļu mušiņām, maziem circenīšiem, naktstauriņiem un kolembolām. Jaunajiem īpatņiem, kuru garums ir 20 mm vai mazāks, nav zobu, tāpēc tiem jāēd mīkstķermeņa posmkāji, piemēram, ērces un augļu mušas.[12]

Mātītes var izdēt no 11 līdz 15 olām, kuru garums parasti ir 9,6 mm.[7] Tās neiziet cauri kurkuļa stadijām, bet gan pilnībā attīstās želejveida kapsulā olšūnā, izšķiļoties kā vardītes. Tās sasniedz briedumu aptuveni trīs gadu laikā.[5]

Aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hamiltona vardes nespēj izdot skaņu, lai sazinātos savā starpā vai atvairītu plēsējus. Vienīgi uzbrukuma brīdī tās var izdot pīkstošu vai čivinošu skaņu. Šī pīkstošā skaņa dažādiem indivīdiem atšķiras.[13] Tiek uzskatīts, ka pīkstēšana rodas no piespiedu gaisa izspiešanas no plaušām, kad tās ir izbiedētas, jo tām nav īstas balss saites. Izņemot plēsēja uzbrukuma gadījumu, Hamiltona vardes neizdod citas skaņas. Uzbrukuma gadījumā tās cenšas izskatīties pēc iespējas lielākas. Tās izstiepj kājas un paceļ ķermeni, un tad sit ar galvu. Vardes arī izdalīja nepatīkamu sekrētu no saviem graudainajiem dziedzeriem, lai neļautu plēsējam to apēst.[13]

Hamiltona varžu divi galvenie ienaidnieki ir hatērija (Sphenodon punctatus) un ievesta melnā žurka (Rattus rattus). Abi šie divi plēsēji ievērojami samazinājuši Hamiltona vardes populāciju. Vēl vardes ir neaizsargātas pret hitridiomikotām.[12] Dzīvotņu zudums ir vēl viena liela problēma šai vardei. Tā kā tā var pārvietoties dažādās vertikālās telpās, gan koki, gan zeme ir neaizsargātas zonas, kas var mainīties un apdraudēt Hamiltona vardes.[14]

2018. gada augustā Jaunzēlandes Dabas aizsardzības departaments klasificēja Hamiltona vardi kā nacionāli kritisku sugu saskaņā ar Jaunzēlandes apdraudējumu klasifikācijas sistēmu.[15]

Saglabāšanas centieni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunzēlande aizsargā Hamiltona varžu sugu kopš 1921. gada. Uzbūvēts hatēriju žogs, lai ierobežotu to piekļuvi aizsargājamajai sugai. Tiek veikta populācijas uzraudzība. Plānots daļu populācijas pārvietot uz citu salu.[16]

2024. gada augustā Hamiltona vardes ievietoja Velingtonas savvaļas dzīvnieku rezervātā Zealandia.[17]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Altobelli, Joseph T.; Lamar, Sarah K.; Bishop, Phillip J. (2021). "Archaic, terrestrial Hamilton's frogs (Leiopelma hamiltoni) display arboreal behaviours". New Zealand Journal of Ecology 45 (2): 1–6. ISSN 0110-6465. JSTOR 48621895.
  2. ↑ Haliday & Adler. The New Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. Oxford : Oxford University Press, 2004. 72. lpp. ISBN 978-0-19-852507-3.
  3. ↑ «Leiopelma hamiltoni: Hamilton's Frog». AmphibiaWeb. Skatīts: 2006. gada 13. jūnijs.
  4. ↑ 4,0 4,1 Colin Miskelly. «Augustus Hamilton and the gold-spangled butterfly». Te Papa. Museum of New Zealand Te Papa Tongarewa, 2016-04-25. Skatīts: 2016. gada 25. aprīlis.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «Hamilton's Frog (Leiopelma hamiltoni)». EDGE of Existence programme (Evolutionarily Distinct and Globally Endangered species). Zoological Society of London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-09-21.
  6. ↑ «Hamilton's Frog – Leiopelma hamiltoni». Endangered Species of New Zealand.[novecojusi saite]
  7. ↑ 7,0 7,1 Bell, Ben D. (1978). "Observations on the Ecology and Reproduction of the New Zealand Leiopelmid Frogs". Herpetologica 34 (4): 340–354. ISSN 0018-0831. JSTOR 3891510.
  8. ↑ «Conservation». New Zealand Frog Research Group. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 29. septembrī. Skatīts: 2025. gada 16. maijā.
  9. ↑ Newman, D. 1990. Activity, Dispersion, and Population Densities of Hamilton's Frog (Leiopelma hamiltoni) on Maud and Stephens Islands, New Zealand. Herpetologica, Lee, J., B. Waldman. 2002. Communication by Fecal Chemosignals in an Archaic Frog, Leiopelma hamiltoni. Copeia
  10. ↑ Lamb, S.D. (2021). “Captive Hamilton's frog (Leiopelma hamiltoni) associates non-randomly under retreat sites: preliminary insights into their social networks.” New Zealand Journal of Zoology
  11. ↑ Bell, B. D. (1997). Demographic profiles of terrestrial Leiopelma (Anura: Leiopelmatidae) on Maud Island and in Coromandel: growth, home-range, longevity, population trends, survivorship, and translocation. Proceedings of the Society for Research on Amphibians and Reptiles in New Zealand, Abstracts. New Zealand Journal of Zoology
  12. ↑ 12,0 12,1 Carron, J. «Leiopelma hamiltoni». Animal Diversity Web, 2011.
  13. ↑ 13,0 13,1 Green, D. M. (1988). Antipredator behavior and skin glands in the New Zealand native frogs, genus Leiopelma. New Zealand Journal of Zoology
  14. ↑ Lee, Jonathan S. F.; Waldman, Bruce (August 2002). [0679:CBFCIA2.0.CO;2.full "Communication by Fecal Chemosignals in an Archaic Frog, Leiopelma hamiltoni"]. Copeia 2002 (3): 679–686. doi:10.1643/0045-8511(2002)002[0679:CBFCIA]2.0.CO;2. ISSN 0045-8511.
  15. ↑ Rhys J. Burns, Ben D. Bell, Amanda Haigh, Phillip J. Bishop, Luke Easton, Sally Wren, Jennifer Germano. Conservation status of New Zealand amphibians, 2017. Wellington, New Zealand : Department of Conservation, August 2018. 5. lpp. ISBN 9781988514680. OCLC 1052880982.
  16. ↑ IUCN SSC Amphibian Specialist Group (2015). "Leiopelma hamiltoni". The IUCN Red List of Threatened Species (2015). doi:10.2305/IUCN.UK.2015-4.RLTS.T11451A66654406.en.
  17. ↑ «Rare Hamilton's frog species released into the wild at Zealandia». RNZ. 2024. gada 27. augusts. Skatīts: 2024. gada 27. augusts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hamiltona_varde&oldid=4285099"