Inde

ES standartos noteiktais apzīmējums indīgām vielām

Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.

Medicīnas (daļēji veterinārijas) un zooloģijas virzieni bieži atšķir terminu "inde" no terminiem "toksīns" un "dzīvnieku inde". Toksīns ir bioloģiskas izcelsmes inde, bet dzīvnieku inde ir toksīns, kas iekļūst organismā pēc kodiena vai dzēliena.

Indes var būt dabiskas, sintētiskas vai daļēji sintētiskas izcelsmes. Tās var iedarboties uz dažādām organisma sistēmām — nervu sistēmu (neirotoksīni), asinsriti (hemotoksīni), elpošanas sistēmu u.c. Atkarībā no iedarbības mehānisma un uzņemšanas ceļa indes iedala pēc to toksikokinētikas (uzsūkšanās, izplatīšanās, metabolismu un izvadīšanās) un toksikodinamikas (iedarbības uz šūnām un audiem).

Indes var iekļūt organismā dažādos veidos — norijot, ieelpojot, caur ādu vai injicējot. Ietekmes smagums atkarīgs no indes veida, devas, ekspozīcijas ilguma, kā arī no organisma vecuma, veselības stāvokļa un citiem individuāliem faktoriem.

Vēsturiski indes tikušas izmantotas ne tikai kā ieroči un slepkavības līdzekļi, bet arī medicīnā — piemēram, kā pretsāpju līdzekļi vai muskuļu relaksanti. Mūsdienās tās tiek pielietotas arī zinātniskos pētījumos, farmācijā (piemēram, betulīna toksīns estētiskajā medicīnā), kā arī pesticīdu un herbicīdu ražošanā.