Sisu Auto

*Oy Sisu Auto Ab*
Oy Sisu Auto Ab
Tips	Kapitālsabiedrība
Darbības joma	autobūve
Dibināts	1931. gads
Galvenais birojs	Karjā, Somija
Produkti	kravas un speciālās automašīnas
Tīmekļa vietne	sisuauto.com

Oy Sisu Auto Ab ir Somijas uzņēmums, kas ražo kravas un speciālās automašīnas. Tas ir dibināts 1931. gadā. Uzņēmuma ražotne un galvenais birojs atrodas Karjā.

Vēsture

1931. gadā autobusu un kabīņu ražotājs Autoteollisuus-Bilindustri kopā ar finansiālās grūtībās nonākušo konkurentu Autokoritehdas un banku atbalstu dibināja uzņēmumu Oy Suomen Autoteollisuus Ab ("Somijas automašīnu ražošana", saīsināti SAT), lai ražotu kravas automašīnas. Par automašīnu zīmolu tika izvēlēts SISU, kas nozīmē "apņēmība", "stingrība", "vīrišķība". 1932. gadā par SAT izpilddirektoru kļuva Tors Neslings. 1932. gadā tika izlaistas pirmās astoņas kravas mašīnas un viens autobuss. Komplektējošās daļas sākotnēji piegādāja Zviedrijas uzņēmums Volvo. Ražošana notika Helsinkos. 1934. gadā Sisu mašīnās sāka izmantot Somijā ražotus Olympia dzinējus; tika sākta tramvaju ražošana. 1936. gadā uzņēmums sāka eksportu uz Igauniju, vēlāk arī uz Latviju. 1938. gada sāka ražot bruņumašīnas. Neslings panāca, ka līdz 1930. gadu beigām Sisu transportlīdzekļos jau bija 40 % Somijā ražotu detaļu. Viņš centās pārliecināt Somijas valdību par autorūpniecības izaugsmes potenciālu, uzsverot nodarbinātības potenciālu, kā arī Somijas kontrolēto transportlīdzekļu ražošanas stratēģisko nozīmi valsts aizsardzībā. Valdība tomēr neņēma vērā viņa argumentus, un 1930. gados pakāpeniski samazināja importa tarifus smagajiem transportlīdzekļiem, padarot intensīvāku konkurenci vietējā rūpniecībā. Turklāt daži SAT īpašnieki sāka šaubīties par smago transportlīdzekļu ražošanas izredzēm. 1938. gadā Neslings no Helsingin Osakepankki nopirka Suomen Autoteollisuus kapitāldaļas, kļūstot par 80 % daļu īpašnieku.

Otrais pasaules karš radīja jaunus izaicinājumus SAT, jo daudzas ārvalstu komplektējošās daļas nebija vairs pieejamas. Lai gan ar lielu piepūli, iekšzemes ražošana tika palielināta līdz 90 %. Liels solis uz priekšu bija ar ASV Hercules dzinēju ražošanas uzsākšana saskaņā ar licenci. No 1941. līdz 1945. gadam, Turpinājuma kara laikā, Sisu ražoja arī munīciju. Kara laikā Suomen Autoteollisuus klienti pamatā bija Somijas aizsardzības spēki un citas valdības institūcijas. SAT sāka jaunas rūpnīcas celtniecību Karjā, kur tā būtu mazāk pakļauta padomju gaisa uzlidojumiem nekā Helsinkos. Ražošanu uz to pārcēla 1944. gadā.

Ražošanas jauda nebija pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu; 1942. gadā Aizsardzības spēki lēsa, ka tuvākajos gados vajadzēs 7000 kravas automašīnas un autobusus. Neslings ierosināja Karjā būvēt lielāku rūpnīcu, nekā sākotnēji bija plānots. SAT ekonomiskie un tehniskie resursi tomēr bija ierobežoti, un ietekmīgajiem smago transportlīdzekļu importētājiem, kurus atbalstīja dažas politiskās partijas, bija aizdomas, ka Suomen Autoteollisuus izmanto karu, lai gūtu negodīgu labumu un iegūtu dominējošo stāvokli Somijas tirgū. Valdība ierosināja vienošanos, kurā SAT nokļūtu daļēji valsts īpašumā. Tors Neslings nolēma neizmantot šo iespēju: viņš negribēja, lai valsts tiktu iesaistīta SAT. Atkāpšanās variants bija citas sabiedrības izveide ar valsts un dažu nozīmīgu Somijas uzņēmumu atbalstu. Šāds kopuzņēmums ar nosaukumu Yhteissisu Oy tika izveidots 1943. gadā. Tas saņēma tiesības ražot kravas mašīnas Sisu S-21; vēlāk uz tā bāzes tika izveidots modelis S-22. Rūpnīca tika izveidota Vanajas pagastā, netālu no Hemēnlinas. Pavisam tika izgatavotas 294 Sisu automašīnas Yhteissisu rūpnīcā, un pēdējo izlaida 1948. gadā, pēc tam uzņēmums tika pārveidots par Vanajan Autotehdas Oy un izlaida mašīnas ar Vanaja zīmolu.

1949. gadā Sisu sāka ražot kravas mašīnas ar aizmugurējā borta pacēlāju. 1950. gadu beigās par Sisu dzinējiem tika izvēlēti Leyland dīzeļi, kas mašīnas masu ļāva palielināt līdz 20 tonnām. 1958. gadā tika izlaista SISU 6x2 mašīna ar paceļamu atbalsta riteņu tiltu, kas ļāva pārvietot svaru uz velkošajiem riteņiem. Šāda sistēma vēlāk tika plaši adaptēta daudzās citas valstīs. 1950. gadu ražošanas apjomi četrkāršojās līdz 800 transportlīdzekļiem gadā. Papildus kravas automobiļu un autobusu šasijas ražošanai uzņēmums piegādāja tramvajus un Somijas Valsts dzelzceļam dzelzceļa transportlīdzekļus.

1960. gadā Sisu sāka savu produkciju eksportēt uz Dienvidameriku, Kolumbijā dibinot uzņēmumu Sisu de Colombia Limitada. 1961. gadā atklāja jaunu cehu (150 000 m²). 1962. gadā tika izlaists modelis KB-112, kas bija tāds pirmais Eiropā sērijveida ražošanā ar hidrauliski paceļamu kabīni. 1964. gada sāka militārā visurgājēja KB-45 ražošanu. 1965. gadā Sisu pirmais Eiropā sāka ražot kabīņu jumtus un spārnus no stiprinātas plastmasas.

SAT vadošajam vietējam konkurentam Vanajan Autotehdas 1960. gadu beigās radās finansiālas problēmas. Neslings ierosināja Vanajan Autotehdas apvienot ar SAT, jo viņš baidījās, ka ārvalstu konkurenti, piemēram, Volvo vai Scania, varētu pārņemt Vanajan Autotehdas. 1968. gadā Oy Suomen Autoteollisuus Ab tika pievienots Vanajan Autotehdas Oy, valsts daļas Sisu sastādīja 17,2 %; tika sākta autoceltņu platformu ražošana. 1969. gadā Sisu izgatavoja pirmos termināļu vilcēju (terminālu traktoru) prototipus.

1970. gadu sākumā Sisu ražoja 14 modeļu smagās mašīnas ar tradicionālo un priekšējo piedziņu, kā arī "puskabīņu" terminālu vilcējus ostām un šķirotavām. Smagākajām mašīnām izmantoja Rolls Royce dzinējus. Lielākā Sisu mašīna bija 6x6 ar 180 t kravnesību un 500 ZS. 1970. gada jūnijā Tors Neslings paziņoja par savu atkāpšanos no Suomen Autoteollisuus ģenerāldirektora amata, vadot uzņēmumu gandrīz četras desmitgades. 1971. gada februārī par jauno ģenerāldirektoru tika iecelts Ēriks Gillbergs (Erik Gillberg).

1974. gadā valsts iegādājās visas Oy Suomen Autoteollisuus Ab akcijas. Leyland un Rolls Royce dzinēju vietā tika izvēlēti ASV ražotāja Cummins dzinēji. 1976. gadā pēc trīspusējas vienošanās Leyland Motors un Saab-Scania ieguva 10 % akciju katrs. 1979. gadā sāka eksportēt kravas mašīnu kabīnes.

1981. gadā Oy Suomen Autoteollisuus Ab nomainīja nosaukumu uz Oy Sisu-Auto Ab. 1985. gadā Sisu atkal kļuva pilnībā valsts īpašums. 1985. gadā Sisu Racing pievienojās FIA rīkotajām kravas mašīnu sacensībām, kļūstot par Eiropas čempioniem 1991., 1992. un 1993. gadā. 1987. gadā Sisu Auto izveidoja termināļu vilcēju rūpnīcu ASV Teksasas štata Vaitokā; vilcēji sākumā tika marķēti ar zīmolu Sisu, vēlāk Sisu-Magnum un beigās tikai Magnum. Vaitokas rūpnīcu slēdza 2005. gadā, un Magnum vilcēju ražošanu turpināja citās ražotnēs. 1989. gadā termināļu vilcēju biznesu atdalīja struktūrvienībā Sisu Terminal Systems. 1993. gadā Sisu-Auto iegādājās ASV termināļu vilcēju ražotāju Ottawa Trucks, kas bija tā galvenais konkurents Ziemeļamerikas tirgū.

1994. gada 1. maijā Sisu tika pievienotas Valmet transporta aprīkojuma, meža mašīnu un traktoru ražotnes. Lai pārvaldītu visas nozares, tika izveidota pārvaldītājsabiedrība Ab Oy Sisu, termināļu vilcēju struktūrvienība Sisu Terminal Systems tika par pārveidota par kapitālsabiedrību. 1995. gadā visu militāro transportlīdzekļu (Misu, Nasu, Pasi, Rasi un Raisu) operācijas tika apvienotas vienā apakšuzņēmumā Sisu Defence Oy. Transportlīdzekļu tiltu ražošanai tika izveidots apakšuzņēmums Sisu Akselit Oy. 1996. gadā Sisu Defence Oy tika pārdots valstij piederošajam Suomen Puolustusväline Oy; nākamajā gadā tie apvienojās, izveidojot uzņēmumu Patria Vehicles Oy.

1997. gadā Somijas uzņēmums Partek ieguva vairākumu Oy Sisu Auto Ab akciju. Valmet traktoru rūpnīca tika nodēvēta par Sisu Traktorit Oy, un drīz pēc tam par Valtra Oy. Valmet dīzeļdzinēju ražotne tika nosaukta par Sisu Diesel Oy. Sisu noslēdza vienošanos ar Francijas uzņēmumu Renault par komplektējošo daļu iegādi no tās, kā arī Renault automašīnu importu un pārdošanu Somijā. Sisu atsāka militāro transportlīdzekļu ražošanu. 1999. gadā tiltu ražotājs Sisu Akselit Oy tika pārdots privātiem investoriem.

2002. gadā Somijas uzņēmums Kone nopirka Partek kopā ar Sisu. 2003. gadā Valmet mežizstrādes nodaļa tika pārdota Japānas Komatsu Forest. 2004. gadā ASV uzņēmumam AGCO tika pārdots traktoru ražotājs Valtra, kā arī Sisu Diesel; Sisu Auto tika pārdots Somijas investoru grupai.

2005. gadā tika izveidots apakšuzņēmums Sisu Defence Oy, kas ir atbildīgs par militāro transportlīdzekļu ražošanu un pārdošanu. 2007. gadā Sisu apkalpošanas un pēcpārdošanas operācijas tika pārdotas Veho Group Oy Ab.

2010. gada Sisu Auto īpašumā ieguva Olofs Eleniuss un Timo Korhonens. Uzņēmuma grupa sastāvēja no trīs meitas uzņēmumiem: Sisu Auto Trucks Oy, Sisu Defence Oy un Sisu Engineering Oy. Sisu Auto un Vācijas Daimler AG noslēdza vienošanos par Mercedes-Benz komponenšu izmantošanu Sisu transportlīdzekļos. 2014. gadā Sisu Auto piedāvāja nopirkt Serbijas kravas auto ražotāju FAP, bet, nespējot vienoties ar Serbijas valdību par tālāko uzņēmuma stratēģiju, darījums nenotika.

2017. gada 30. jūnijā meitasuzņēmumi Sisu Auto Trucks Oy un Sisu Engineering Oy tika apvienoti ar Oy Sisu Auto Ab. Savukārt 1. jūlijā Oy Sisu Auto Ab tika apvienots ar Suomen Autoteollisuus Oy un tajā pašā laikā Suomen Autoteollisuus Oy uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz Oy Sisu Auto Ab.

Produkcija

Sisu kopējais gadā izlaisto transportlīdzekļu skaits 1960.—1970. gados bija vairāk nekā 1000. 1980. gados tas nokritās līdz 750, bet 1990. gadu sākumā — vēl par trešdaļu. Pēdējos gados uzņēmums izlaiž 500—550 transportlīdzekļu gadā. No tiem aptuveni 85 % paliek Somijā. Sisu daļa vietējā tirgū kravas mašīnām ar masu virs 16 t ir aptuveni 25 %. Mašīnas tiek komplektētas ar Caterpillar un Renault dzinējiem, ZF, Allison un Fuller transmisijām, Steyr pārnesumkārbām, Spicer sajūgiem. Sisu ražotās mašīnas ir pielāgotas ziemas apstākļiem: degvielas, eļļošanas u.c. sistēmas ir apsildāmas; izmantots sala izturīgs tērauds, plastmasas un gumijas; kabīnes pārklātas ar vairāku slāņu antikorozijas pārklājumu, palielināta siltumizolācija un apsildīšana.