Meghna
| Meghna | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Pātkai grēda 25°28′21″N 94°17′17″E / 25.47250°N 94.28806°E |
| Nosaukums augštecē | Barāka, Surma, Kušijāra |
| Ieteka | Bengālijas līcis 22°22′30″N 91°11′20″E / 22.37500°N 91.18889°EKoordinātas: 22°22′30″N 91°11′20″E / 22.37500°N 91.18889°E |
| Baseina valstis |  Bangladeša Indija
|
| Caurteces valstis | Bangladeša Indija
|
| Garums | 1170[1] km |
| Iztekas augstums | 987 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 40 532[2] m³/s (grīvā) |
| Baseina platība | 85 401[3] km² |
 Meghna Vikikrātuvē
| |
Meghna (bengāļu: মেঘনা, Mēghanā) ir upe Dienvidāzijā,[4] viena no upēm, kas kopā ar Gangu un Brahmaputru veido pasaulē lielāko Gangas deltu.[5] Hidroloģiski upi iedala divās patstāvīgās upēs — Augšējā Meghna no iztekas līdz satecei ar Padmu pie Čāndpuras (1040 km garumā, baseins 85 401 km², caurtece 3600 m³/s) un Lejas Meghna, kas novada Bengālijas līcī lielāko daļu Gangas, Brahmaputras un Augšējās Meghnas ūdeņu (garums 130 km, kopējais baseins 1 574 224 km², caurtece 40 532 m³/s).
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augšējā Meghna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meghnas augštece Barāka (garums 900 km, baseins 52 000 km²) sākas Pātkai grēdā Mizoramas štata ziemeļos. Augštecē plūst dienvidu virzienā līdz Mizoramas robežai kā kalnu upe ar daudzām krācēm un ūdenskritumiem. Apliecot Vangai grēdu, upe pagriežas uz ziemeļiem un ieplūst Asamas štatā, kur pagriežas uz rietumiem un noplūst zemienē. Ieplūstot Bangladešā, upe sadalās vairākos atzaros, kas plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā; galvenie no kuriem ir Surma (bengāļu: সুরমা, Śurmā; garums 249 km) un Kušijāra (bengāļu: কুশিয়ারা, Kuśiara; garums 288 km). Šajā posmā no upes atdalās un vēlāk pievienojas citas attekas, kā arī no ziemeļrietumiem Surmā ieplūst senās Brahmaputras attekas. Ziemeļos no Bhairabbāzāras Surma un Kušijāra saplūst, veidojot augšējo Meghnas upi (140 km gara), kas plūst dienvidrietumu—dienvidu virzienā, izplūstot ar daudzām attekām un vecupēm plašā teritorijā. Pirms Čāndpuras Augšējā Meghna saplūst ar Padmu, veidojot Lejas Meghnu, kas pēc caurteces apjoma ir vairākkārt lielāka par augšteci. Lielākās pilsētas Augšējās Meghnas krastos ir Silčara, Sileta, Bhairabbāzāra un Mādhābdi.
Lejas Meghna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Meghnas lejtece veidojas, saplūstot no ziemeļiem plustošajai Augšējai Meghnai ar no ziemeļrietumiem plūstošo Padmu, kas novada Gangas un Brahmaputras (Džamunas) ūdeņus. Lejas Maghna ir tika ap 130 km gara,[6] tās kritums ir tikai ap 0,5 m, bet vidējā caurtece pēc dažādiem datiem ir 36 500—40 532 m³/s, lietus periodā palielinoties līdz 160 000 m³/s. Upes platus variējas no 3 km pie Čāndpuras līdz 40 km pie ietekas Bengālijas līcī, bet no Meghnas atzarojas daudzas attekas, veidojot salas upes grīvā. Kuģojama visā garumā. Upi šķērso tikai prāmju satiksme.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kopējais garums; Augšējās Meghnas garums 1040 km
- ↑ Kopējā caurtece; Augšējās Meghnas caurtece 3600 m³/s
- ↑ Augšējās Meghnas basens; Lejas Meghnas kopējais baseins ar Gangu un Brahmaputru — 1 574 224 km²
- ↑ «Megna». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 471. lpp.
- ↑ WorldAtlas. Where Is The Largest Delta In The World?
- ↑ "Ganga (Ganges)-Brahmaputra".
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meghna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|