Padma

Padma
Zvejas laivas Padmas upē
Gangas, Brahmaputras un Meghnas baseins
izteka ieteka
Izteka	Ganga 24°38′43″N 88°01′37″E
Ieteka	Meghna 23°14′20″N 90°37′40″E
Baseina valstis	Bangladeša Butāna Indija Ķīna Nepāla
Caurteces valstis	Bangladeša
Garums	356 km
Ietekas augstums	0,5 m
Vidējā caurtece	32 000 m³/s
Baseina platība	1 574 224 km²
Galvenās pietekas	Džamuna
Padma Vikikrātuvē

Padma (bengāļu: পদ্মা, Padmā) ir upe Dienvidāzijā, Gangas un Brahmaputras galvenā notece uz okeānu Gangas deltā. Upes garums ir ap 350 km, par tās sākumu uzskata bijušo Gangas bifurkācijas vietu uz mūsdienu Indijas un Bangladešas robežas, kur tā sadalījās Padmā un Hugli. Plūst rietumu—dienvidrietumu virzienā, pa ceļam uzņemot Brahmaputras galvenās gultnes Džamunas ūdeņus. Pie Čāndpuras saplūst ar Augšējo Meghnu, veidojot mūsdienu Gangas deltas galveno noteci uz Bengālijas līci Meghnu. Lielākā pilsēta krastos ir Rādžšāhī. Pie Ruppuras upi šķērso autoceļu un dzelzceļa tilts. Upes nosaukums sanskritā nozīmē ‘lotosa zieds’; tas ir arī viens no dievietes Lakšmi vārdiem.

Vēsture

Līdz pat 18. gadsimta vidum Padma bija tikai viens no Gangas grīvas atzariem, kas patstāvīgi ieplūda okeānā nedaudz uz rietumiem no mūsdienu Meghnas gultnes. Mūsdienu Padmas gultne izveidojās pēc 1782. gada zemestrīces, kad tektoniski paaugstinājās Gangas deltas rietumdaļa, kā arī pēc 1787. gada katastrofālajiem plūdiem, kad ievērojami mainījās Gangas un Brahmaputras lejteces gultnes, kā arī viena no Padmas galvenajām pietekām Tista mainīja tecējumu un sāka noplūst uz Brahmaputru.

1974. gadā 15 km augšpus Indijas—Bangladešas robežas Rietumbengālē tika uzbūvēts 2300 m garais Farakas dambis, kas lielu daļu Gangas ūdens novada Bhāgīrati-Hugli kanālā un tālāk Hugli upe. tas rada ievērojamas ekoloģiskas problēmas Bangladešas daļā, kur novērojama augsnes pārsāļošanās un zivju resursu samazināšanās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Padma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)